Uzkrājumi un to aprēķināšanas pamatprincipi

Šajā rakstā apskatīsim, kas tad ir uzkrājumi un kā tos atspoguļot grāmatvedībā? Latvijas grāmatvedības standarts Nr.8 „Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” definē uzkrājumu terminu. Uzkrājumi ir saistības, kas attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai zināmas un kuru apjoms vai saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms. Parasti, sastādot uzņēmuma gada pārskatu uzņēmums veido uzkrājumus šaubīgajiem debitoriem, garantijas remontiem, kā arī neizmantoto atvaļinājumu izdevumiem.

Uzkrājums ir jāatzīst tad, kad:

1. Uzņēmumam ir pašreizējās saistības, kas radušās pagātnes notikumu iespaidā;
2. Ir pilnīgi droši paredzams, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama uzņēmuma ekonomisko resursu aizplūšana no uzņēmuma;
3. Saistību apjomu ir iespējams pietiekami precīzi noteikt.

Ja pastāv varbūtība, ka paredzamo saistību neiestāšanās varbūtība ir lielāka nekā iestāšanās varbūtība, tad uzkrājumus neveido, bet sniedz informāciju gada pārskata pielikumā.

Gada pārskatu likuma 19.panta 2.daļa nosaka, ka uzkrājumu summa nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas. Izveidotie uzkrājumi drīkst tikt izmantoti tikai tādiem izdevumiem, kādiem tie tika izveidoti.

Gada pārskatu likuma 19.panta 2.daļa nosaka kāda informācija gada pārskatā ir jānorāda par izveidoto uzkrājumu posteņiem:

1. Uzkrājumu veids;
2. Katra uzkrājuma izveidošanas pamats;
3. Uzkrājumu apjoms pārskata gada sākumā un beigās, uzkrājumu palielinājumu vai samazinājumu;
4. Jāskaidro pārmaiņu iemesli;
5. Jāpaskaidro izmantotās vērtēšanas metodes.

Par uzkrājumu palielinājumu summu palielina apliekamo ienākumu, ja uzkrājumu summa ir ņemta vērā aprēķinot apliekamo ienākumu, t.i., par uzkrājumu summu ir samazināta pārskata perioda peļņa.

Par uzkrājumu samazinājuma summu samazina apliekamo ienākumu, ja iepriekšējos taksācijas periodos uzkrājumu palielinājuma summa tika uzrādīta uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijā kā apliekamā ienākuma palielinājums.

Uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem

Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai jāiekļauj zaudējumos.

Lai noteiktu šī uzkrājuma lielumu, uzņēmumam ir jāanalizē iepriekšējo periodu dati par pircēju un pasūtītāju maksājumu disciplīnu, atgūtajām vai zaudētajām debitoru parādu summām. Uzņēmums jau grāmatvedības politikā nosaka pēc kādiem principiem tiks veidoti uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem.

Praksē tiek lietotas vairākas metodes šaubīgo un bezcerīgo debitoru parādu summu aprēķināšanai:

1. Procentos no neto realizācijas vērtības. Šajā gadījumā ņem vērā iepriekšējo gadu faktisko zaudējumu summas. Tiek noteikts zaudēto parādu procenta lielums, kuru piemēro, lai veidotu uzkrājumus šaubīgajiem parādiem.
2. Pēc apmaksas termiņiem. Neapmaksātos rēķinus grupē pēc apmaksas termiņa dienām (piemēram, 1-30 dienas, 31-60 dienas, 61-90 dienas utt.). Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, katrā šajā intervālā ir noteikts procents neapmaksāto rēķinu. Izmantojot šo procentuālo attiecību, no katra perioda debitoru parādu kopsummas tiek izrēķināts uzkrājums šaubīgajiem debitoriem.
3. Katra debitora individuāla izvērtēšana. Saskaņā ar šo metodi, katrs debitors tiek vērtēts individuāli pēc uzņēmuma vadības iekšējiem noteiktiem kritērijiem. Par šaubīgajiem atzītiem debitoriem veido uzkrājumu.

Uzkrājumus var veidot atsevišķi debitoru parādiem gan latos, gan valūtā. Jāatceras, ka gada beigās bilancē visi posteņi ir jāatspoguļo Latvijas valsts valūtā, t.i., latos.

Grāmatojumi pie uzkrājumiem:
Aprēķināts uzkrājums- D 7xxx K 431x
Norakstīts no uzkrājuma, ja atzīts par bezcerīgu- D 431x K 2312(šaubīgie debitori)

Debitors ir uzskatāms par bezcerīgu, ja ir attiecīgs tiesas lēmums vai arī citi parāda piedziņas neiespējamību apliecinoši dokumenti. Uzņēmums var pierādīt, ka, lai gan ir veikti visi pasākumi parāda atgūšanai, parāds nekad netiks atmaksāts.

Sastādot uzņēmuma gada pārskatu, aprēķinātie uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem ir jāpārskata. Ja tie ir palielinājušies vai samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tad šis palielinājums vai samazinājums ir jāiegrāmato attiecīgajos operāciju un bilances kontos.

Uzkrājumu palielinājums - D 7xxx K 431x
Uzkrājumu samazinājums - D 431x K 6xxx

Uzkrājumi neizmantotiem atvaļinājumiem

Saskaņā ar uzkrāšanas principu, grāmatvedībā ir jāveido uzkrājumi neizmantotajiem atvaļinājumiem. Vienlaicīgi tiek veidots uzkrājums arī darba devēja sociālā nodokļa iemaksām. Parasti uzkrājumu neizmantotajiem atvaļinājumiem aprēķināšanai, tiek izmantotas divas pieejas: 1. Aprēķina katra darbinieka neizmantoto atvaļinājuma summu. To dara, aprēķinot katra darbinieka vidējo izpeļņu (kā atvaļinājuma gadījumā) uz aprēķina dienu un tad iegūto summu reizinot ar neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu. Šo metodi var lietot, ja uzņēmumā nav liels darbinieku skaits. 2. Uzkrājumus neizmantotajiem atvaļinājumiem var veidot, izmantojot pieņēmumu, ka darbinieki strādā vienpadsmit mēnešus gadā, bet divpadsmito ir atvaļinājumā. Uzkrājumu neizmantotajam atvaļinājumam aprēķina ņemot par pamatu 1/12 no perioda darba algas un sociālo iemaksu izdevumiem. Aprēķiniem var izmantot arī gada vidējās mēnešalgas apmēru. Šīs metodes nav tik precīzas, bet, ja uzņēmumā ir liels darbinieku skaits, tās ir vieglāk pielietojamas.

Grāmatojam tikai uzkrājumu palielinājumu vai samazinājumu periodā:
Uzkrājumu palielinājums - D 721x K 432x
Uzkrājumu samazinājums - D 432x K 6xxx

Darba devēja sociālo iemaksu starpība
Palielinājums - D 731x K 432x
Samazinājums - K 432x D 6xxx

Uzkrājumi garantijas remontiem

Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumiem, kuri sniedz garantiju savām pārdotajām precēm, jāveido uzkrājumi šīm garantijām. Uzņēmumam analizējot iepriekšējo periodu veikto garantijas remontu apjomu pret realizācijas apjomu, jāaprēķina uzkrājumu veidošanas koeficients. Izmantojot šo uzņēmumā noteikto koeficientu, uzņēmumus aprēķina uzkrājumu garantijas remontiem summu.

Ja uzņēmums uzkrājumus garantijas remontiem veido pirmo gadu, tad grāmatvedības kontos tiek iegrāmatota visa aprēķinātā uzkrājuma summa:
Aprēķinātais uzkrājums – D 75xx K 43xx

Nākošajos periodos, uzkrājumi garantijas remontiem tiek pārskatīti un grāmatots tiek tikai uzkrājumu palielinājums vai samazinājums:
Palielinājums - D 75xx K 43xx
Samazinājums – K 43xx D 6xxx