Ražošanas izmaksas un to atspoguļošana finanšu grāmatvedībā

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par ražošanas uzņēmumu attīstību Latvijā. Mums vajag vairāk ražojušu ekonomiku, kas dod pievienoto vērtību. Kas tad ir ražošana uzņēmumā un kā uzskaitīt ar ražošanu saistītās izmaksas?

Kā zināms, tad ražošanas uzņēmums ir uzņēmums, kurā iepērk izejvielas un materiālus, lai tālākā apstrādes procesā iegūtu beigu produktu- preci. Uzņēmuma saražotais produkts sastāv no vairāku veidu materiāliem un šie materiāli, visu veidu uzņēmumos (izņemot pakalpojumu uzņēmumus) veido lielu izmaksu grupu. Visus materiālus pamatā iedala četrās lielās grupās:
* Izejvielas un materiāli;
* Pusfabrikāti;
* Palīgmateriāli;
* Ekspluatācijas materiāli.

Visas materiālu iegādes izmaksas, tiek uzskaitītas uzņēmuma grāmatvedībā. Šajā rakstā mēs runāsim tieši par finanšu grāmatvedības uzskaiti, neskarot vadības grāmatvedību. Starp šiem diviem grāmatvedības virzieniem ir būtiskas atšķirības:

* Finanšu grāmatvedība ir saistīta ar uzņēmuma publisko finanšu pārskatu sagatavošanu, ar pareizu nodokļu uzskaiti. Vadlīnijas tam visam tiek noteiktas ar likumdošanu.

* Vadības grāmatvedība ir saistīta ar atskaišu sagatavošanu uzņēmuma vadībai, kas palīdz lēmumu pieņemšanā, kontrolē un uzņēmuma vadības procesā. Noteikumus vadībai grāmatvedības uzskaitei, katrs uzņēmums pieņem pats.

Ražošanas uzņēmumā krājumu uzskaitē ir jāņem vērā viens nosacījums: Pašražoto preču ražošanas vajadzībām patērēto materiālu vai izejvielu patēriņu finansu grāmatvedībā nedrīkst grāmatot, jo preču ražošanas izmaksas jau ietilpst izdevumos iegrāmatotajās izmaksās – kā iepirkto izejvielu izdevumos, personāla algās un citos izdevumos. Šī iemesla dēļ, krājumu uzskaitei tiek izmantotas speciālas krājumu uzskaites metodes. Praksē Latvijā un arī citur pasaulē krājumu uzskaitei tiek lietotas divas metodes: nepārtrauktā inventarizācijas metode un periodiskā inventarizācijas metode. Galvenās atšķirības starp šīm divām metodēm ir šādas:

1. Pie nepārtrauktās inventarizācijas metodes visus izdevumus pārskata periodā, kas saistās ar krājumu iegādi grāmato bilances kontos. Šajos kontos grāmato visu preču kustību, arī izlietošanu. Pirkto materiālu un preču izlietojumu noraksta uz izdevumu kontiem. Uzņēmums, iegādājoties materiālus ražošanai, finanšu grāmatvedībā veic sekojošus grāmatojumus:
D 2110 - Izejvielas un materiāli
D 5721 – PVN
K 5310 – Parāds piegādātājam

Kad prece tiek realizēta, finanšu grāmatvedībā tiek veikti sekojoši grāmatojumi:
D 2310- Debitoru parādi
K 57210- PVN
K 6110- ieņēmumi no preču realizācijas

Lietojot nepārtraukto inventarizācijas metodi, finansu grāmatvedība ir cieši saistīta ar noliktavu uzskaiti. Pašražotās produkcijas uzskaite obligāti ir jākārto atsevišķi no pirkto materiālu un preču uzskaites. Saražoto preci uzņēmums grāmato:
D 2130- Preces pārdošanai
K 6610 – Gatavās produkcijas un saražoto preču krājumu vērtības izmaiņas

Ražošanā izlietotos materiālus uzņēmums grāmato:
K 2110- Izejvielas un materiāli
D 7110- Ražošanā izlietotie materiāli

Pārskata perioda beigās konta 6610 atlikums atspoguļo saražotās preces krājumu palielinājumu vai samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda atlikumu.

2. Lietojot periodiskās inventarizācijas metodi pārskata periodā grāmatojot krājumu kustību, netiek skarti bilances konti. Visi krājumu iegādes izdevumi tiek grāmatoti 71 kontu grupā. Pārskata perioda beigās, veicot inventarizāciju, tiek konstatēti preču atlikumi un tie novērtēti likumā noteiktajā kārtībā un starpība starp perioda sākuma un beigu atlikumiem tie iegrāmatota šādi:

Krājumu palielinājums
D 2130- Preces pārdošanai
K 7190- Pirkto krājumu izmaiņas

Krājumu samazinājums
D 7190- Pirkto krājumu izmaiņas
K 2130- Preces pārdošanai

Par cik, pašražotās produkcijas izlietojumu izdevumos grāmatot nedrīkst, tad pašu ražotās produkcijas starpību starp perioda sākuma un beigu atlikumiem grāmato šādi:
Palielinājums
D 2110- 2140 Krājumi
K 6610-6640 Pašu ražotās produkcijas krājumu vērtības izmaiņas

Samazinājums
D 6610-6640 Pašu ražotās produkcijas krājumu vērtības izmaiņas
K 2110- 2140 Krājumi

„Gada pārskatu likuma” 32.pants nosaka, ka: Krājumu atlikumus novērtē atbilstoši iegādes vai ražošanas pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Tomēr krājumiem pārskata perioda laikā ir jālieto noteikts krājumu novērtējums naudā. Varam tuvāk apskatīt šādu novērtējuma aprēķināšanas kārtību. Faktisko ražošanas pašizmaksu veido produkcijas ražošanai izlietotās izejvielas un materiāli, palīgmateriāli, darba samaksa un citi tiešie izdevumi, kā arī noteikta daļa no vispārīgajiem izdevumiem. Pārdošanas izdevumi netiek iekļauti ražošanas pašizmaksā.

Faktiskās ražošanas pašizmaksas aprēķinu veic grāmatvedībā un krājumu novērtēšanai gada beigās pārskata bilancē ir jālieto gada vidējā faktiskā pašizmaksa, kuru var aprēķināt gada beigās.

Ja krājumu uzskaitē lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi, gada laikā gatavās produkcijas novērtēšanai jālieto pagaidu novērtējums- plāna pašizmaksa, ko gada beigās koriģē ar faktisko pašizmaksu.

Ja krājumu uzskaitē tiek lietota periodiskās inventarizācijas metode, gada laikā finanšu grāmatvedībā pašražotās preces kustību neuzskaita un līdz ar to, tās pagaidu novērtējums nav vajadzīgs. Šajā gadījumā plāna pašizmaksas lietošana ir vajadzīga tikai noliktavu uzskaitē.

Par cik ražošanas uzņēmums darbojas nepārtraukti, tad tam krājumos vienmēr būs noteikts daudzums nepabeigtu ražojumu dažādās izpildes stadijās. Šajos izstrādājumos ir ieguldīti līdzekļi. Nepabeigto ražojumu kustību nevar uztvert ar nepārtrauktās inventarizācijas metodi, jo nepabeigtās ražošanas atlikumi nepārtraukti mainās. Pārskata perioda beigās šie atlikumi ir jāinventarizē, nosakot nepabeigto ražojumu atlikumu un gatavības pakāpi. Atlikumu palielinājumu grāmato:
D 2120- nepabeigtie ražojumi
K 6620 – nepabeigtās ražošanas izdevumu vērtības izmaiņas

Atlikumu samazinājumu grāmato:
D 6620- nepabeigtās ražošanas izdevumu vērtības izmaiņas
K 2120- nepabeigtie ražojumi