Grāmatvedības ārpakalpojumu tirgus

Pēdējā laikā daudz runā par krīzi, kas valda Latvijas ekonomikā. Šobrīd daudzi uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, lai ekonomētu līdzekļus. Izpētot Nodarbinātības valsts aģentūras pārskatus par profesijām, kurās vērojams darba zaudētāju skaita palielinājums, jāsecina, ka viena no lielākajām darba meklētāju grupām ir grāmatveži. Tas liecina par to, ka uzņēmumu vadītāji, izanalizējot situāciju uzņēmumā, nolemj samazināt arī grāmatvežu skaitu. Tādā gadījumā nākamais vadītāju lēmums ir vai nu piesaistīt grāmatvedības ārpakalpojumu firmu, vai arī, veikt esošo grāmatvedības darbinieku darba pienākumu pārdali.

Lai objektīvi novērtētu situāciju uzņēmumā, pirmais solis ir grāmatvedības nodaļas darba procesu audits, kas palīdz uzņēmuma vadītājam saprast, kas ar ko īsti nodarbojas un kuras funkcijas ir tās, kas dublējas vai par kurām neviens neatbild. Tādējādi vadītājam vieglāk pieņemt lēmumu vai uzlabot grāmatvedības nodaļas darbu uzņēmuma iekšienē vai tomēr izdevīgāk izmantot grāmatvedības ārpakalpojumus. Tāpat vadītājs efektīvāk var izsvērt cik kvalificēti un kādām funkcijām atbilstoši darbinieki ir vajadzīgi. Noteikti būs situācijas, kad ļoti nepieciešami augsti kvalificēta grāmatveža pakalpojumi, bet, iespējams, būs situācija, kurā ļoti labi iederās arī tikko grāmatveža profesiju apguvis jauns speciālists, kura darba izmaksas, protams, ir mazākas. Galvenais, lai vadītājam nav pieņemama doma, ka neprofesionālis spēs profesionāli sakārtot viņa uzņēmuma grāmatvedību. Rezultāts var būt smaga vilšanās, kas atspoguļosies problēmās ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Ja īpašnieks izlemj izvēlēties slēgt līgumu ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu,tad viņam rūpīgi jāizpēta izvēlētā uzņēmuma kompetence un pieredze. Svarīgs punkts,kam jāpievērš uzmanība, ir grāmatvedības pakalpojumu uzņēmuma civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Ja tā ir, tas nozīmē, ka grāmatvedības uzņēmums uzņemas atbildību par riskiem, kas iestājas nekompetentas grāmatvedības kārtošanas rezultātā. Vadītājam būtu vēlams aizsūtīt pakalpojumu pieprasījumu vairākām grāmatvedības firmām, lai apskatītos, ko piedāvā tirgus. Ja vadītājs rūpīgi nepārliecinās par grāmatvedības firmas darbinieku kvalifikāciju un darba pieredzi, uzņēmuma grāmatvedības kārtošana tiek pakļauta nopietnam riskam.

Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju tirgū patreiz valda neliels haoss. Rodas jautājums – kāpēc? Šībrīža situācija tirgū ir tāda, ka pabeidzot pāris mēnešu grāmatvežu kursus, jebkurš var nodibināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu. Nākamais jautājums – vai ar pāris mēnešos iegūtajām zināšanām un pieredzi (kura bieži sākas tikai ar pirmā klienta uzņēmumu) pietiek, lai risinātu visus ar grāmatvedību saistītos jautājumus uzņēmumā? Sākumā šķiet, ka jā, bet brīdī, kad parādās problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu vai ir jautājums par uzņēmuma maksātspēju, uzņēmuma vadītājs (īpašnieks) sāk uzdot sev jautājumu: „kas tad notiek mana uzņēmuma grāmatvedībā?” Nereti ir jau par vēlu, lai situāciju mainītu nesāpīgā veidā. Kvalificēts grāmatvedis ir uzņēmuma vadītāja labā roka. Efektīvi sadarbojoties, uzņēmums var veiksmīgi attīstīties ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā.

Tāpēc, domājot par grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu darbības vides sakārtošanu, manuprāt, būtu jānosaka konkrēti standarti, kas uzlabotu grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu profesionālo līmeni. Uzskatu, ka bez LR Finanšu ministrijas atbalsta, tas diez vai izdosies. Lai LR Finanšu ministrija mūs sadzirdētu, jārunā par problēmām pietiekami skaidri un atklāti. Jāskaidro un ar piemēriem jāparāda, ka šodienas situācija, kurā jebkura privātpersona var nodibināt grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu un netraucēti strādāt, domājot tikai par klientu kvantitāti, ne tik daudz par pakalpojumu kvalitāti, ir absurda un grāmatvežu profesionālo prestižu graujoša. Ir gadījumi, kad vidēja uzņēmuma vadītājs vai īpašnieks kādu laiku izmantojis kāda grāmatvedības uzņēmuma pakalpojumus, guvis bēdīgu pieredzi un vairs nav pārliecināms to darīt vēlreiz.

2008.gada nogalē apmeklēju vairākus grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumus Somijā un novēroju pavisam citu ainu – grāmatvedības ārpakalpojumus tur izmanto vairāk kā 50 % no tirgū strādājošiem dažāda lieluma uzņēmumiem. Svarīgi, ka Somijā darbojas Grāmatvedības uzņēmumu asociācija, kas regulē grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu darbību un nosaka standartus, kuri jāievēro visiem, kas vēlas kļūt par šīs asociācijas dalībniekiem. Galvenais ieguvums ir uzņēmumu vadītājam, kurš, parakstot līgumu ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju – asociācijas biedru, zina, ka grāmatvedības kārtošana ir uzticēta profesionālim un pakalpojuma kvalitāte ir garantēta no asociācijas puses. Kas mums traucē Latvijā ieviest šādu sistēmu?

Par grāmatvedības ārpakalpojumu tirgus sakārtošanu ir jādomā tieši tagad, kad kalkulējam, samazinam izmaksas, plānojam kā izdzīvot ekonomiskās krīzes plosītajā tirgū. Grāmatvedības ārpakalpojumu izmantošana ir viena no līdzekļu ietaupīšanas iespējām. Nevienam nav noslēpums, ka `treknajos gados` darbā tika pieņemti daudzi darbinieki, neņemot vērā viņu darba efektivitāti, jo nebija, kas strādā. Protams, arī uzņēmumu grāmatvedības šajā ziņā nav izņēmums. Nereti ir dzirdēts, ka uzņēmumā uz piecdesmit darbiniekiem tika pieņemti darbā trīs grāmatveži. Rodas jautājums – ar ko viņi nodarbojas?

Te mēs esam nonākuši pie tā, kāpēc grāmatvežu sociālais statuss Latvijā ir tik zems. Pārsvarā valda uzskats, ka grāmatvedis ir gandrīz vai liekēdis uzņēmumā, jo grūti saprast ar ko viņš nodarbojas. Iespējams, ka šāds uzskats veidojies vēsturiski vēl no padomju laikiem. Arī šī sabiedrības pieredze nav tik viegli maināma. Citās pasaules valstīs kvalificēti grāmatveži ir vieni no vislabāk pelnošajiem speciālistiem. Tas tikai parāda, ka sava vieta ir jāizcīna un praksē jāpierāda. Ir jāsaprot, ka kvalitatīvs un precīzs darbs, kas prasa iedziļināšanos klienta biznesā, tā samērošanu ar likumdošanu, sarežģītu situāciju risināšanu gala rezultātā nemaksā lēti. Protams, ne jau visos gadījumos izvēloties atbillstošu grāmatvedi, galvenais kritērijs ir zemākā cena. Pēc pieredzes varu teikt, ka ir pietiekoši daudz uzņēmēji, kuri respektē intelektuālo īpašumu un tā izmantošanas cenu, kas ne vienmēr ir no zemākajām.

Ir zināms, ka par profesionālu grāmatvedi nevar kļūt vienā dienā un arī pabeidzot pāris mēnešu kursus nē. Grāmatvedim nemitīgi ir jāpaaugstina sava kvalifikācija, jo mūsdienu nemitīgi mainīgā vide pieprasa spēju pielāgoties pārmaiņām un apgūt jaunas zināšanas, lai nemitīgi uzturētu un paplašinātu savu redzesloku. Mazos uzņēmumos grāmatveža loma ir krietni plašāka nekā tikai datu apstrādātājs. Te grāmatvedis reizēm izpilda arī finanšu vadītāja pienākumus un viņam ir jāprot prognozēt un plānot uzņēmuma darbība ilgtermiņā. Tāpēc šādā situācijā it īpaši nepieciešama laba izglītība un atbilstoša kvalifikācija.

Latvijā darbojas profesionālu grāmatvežu asociācija, kas izsniedz profesionālu grāmatvežu sertifikātus fiziskām personām. Aptaujājot grāmatvežus, kas ir saņēmuši šo sertifikātu, atsauksmes par tā iegūšanas procesu ir pozitīvas. Lai saņemtu sertifikātu, grāmatvedim jābūt attiecīgai izglītībai un pieredzei, jānokārto sarežģīti eksāmeni, kur iekļautas ne tikai grāmatvedības, bet arī finanšu vadības un nodokļu jomas tēmas. Lai to visu apgūtu grāmatvedim ir daudz jāmācās, jāmeklē papildus informācija un jākonsultējas. Tādējādi tiek paaugstināta profesionālā kvalifikācija ne tikai uz papīra, bet arī praktiskajā darbā.

Kur tad ir problēma? Dzīvē sertifikāts reāli nestrādā. Kāpēc?

Pirmkārt,un lielākoties tā iegūšanu apmaksā darba devēji. Pārsvarā viņus uz šo soli pamudina paši grāmatveži, jo, ņemot vērā šodienas situāciju, darba ņēmējs ceļ savu vērtību un arī darba devējs gūst pārliecību par to, ka viņa vadītajā uzņēmumā strādā profesionāls grāmatvedis un uzņēmuma grāmatvedība tiek kārtota kvalitatīvi. Tātad, sertifikāts primāri kalpo ikviena grāmatveža personīgai izaugsmei.

Otrkārt, lai grāmatvedis varētu piedāvāt savus pakalpojumus kādā starptautiskā kompānijā, jāiziet atlases process, kurā no jauna jāpierāda sava pieredze un zināšanas.

Domāju, ka pirmais solis grāmatvedības tirgus sakārtošanā būtu skaidrs definējums kas ir grāmatvedis, kas uzskaitvedis, kas augsti kvalificēts grāmatvedis ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību grāmatvedības ārpakalpojumu tirgū.

Domājot par darba devēju un uzņēmuma vadītāju interesēm, pirmkārt, gribu uzsvērt to, lai kādu lēmumu attiecībā uz to, kas kārtos grāmatvedību viņa uzņēmumā viņš pieņem, vadītājam jāatceras, ka pie mums Latvijā par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs ar visām no tā izrietošajām sekām.

Noslēdzot līgumu ar juridisku personu,grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumu, tiek parakstīts līgums starp diviem biznesa partneriem, kas abi ir vienlīdz ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā. Grāmatvedības uzņēmuma interesēs ir nezaudēt klientu uzticību, lai tā varētu sekmīgi darboties Latvijas tirgū. Savukārt, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja klients iegūst kvalificētu un stabilu partneri, kas ir specializējies dažādās biznesa jomās un spēj tikt galā ar sarežģītām un netradicionālām biznesa situācijām.

Otrkārt, gribu atzīmēt to,ka cilvēki ir atšķirīgi, arī grāmatveži, un nevar atstāt tikai uz katra indivīda sirdsapziņas cik kvalitatīvi, godprātīgi un profesionāli darbs tiek paveikts. Grāmatvedības uzņēmuma gadījumā ir iespējama konrole un sliktākā gadījumā arī grāmatveža aizvietošana ar citu un tas nodrošina grāmatvedības ārpakalpojumu izmantotāju ar lielāku pārliecību par pakalpojumu kvalitāti. Mums, grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešams vienoties un sakārtot savu tirgu un profesionalitātes standartus, lai mūsu klientiem nebūtu jāsatraucas par to, kas notiek viņu uzņēmumu grāmatvedībā un tas palīdzētu vadītājiem veiksmīgāk tikt galā ar sava biznesa veiksmīgu vadīšanu.