Finanšu rādītāju un pārskatu izpratne

Finanšu rādītāju un pārskatu izpratne- palīgs uzņēmuma vērtības palielināšanā.

Katra uzņēmuma darbības mērķis ir uzņēmuma vērtības palielināšana un katrs uzņēmējs, uzsākot savu biznesu cer saņemt pēc iespējas lielāku peļņu. Biznesa dzinējspēks ir konkurence un tai pieaugot, ikvienam vadītājam ir jāspēj rīkoties „gudri” , t.i., j, pieņemot būtiskus biznesa lēmumus, jāprot pielietot uzņēmuma finansēšanas metodes, kas palielina uzņēmuma vērtību. Kas tad ir uzņēmuma vērtība? Nav viennozīmīgas definīcijas, bet tas ir viss, kas saistīts ar uzņēmuma darbību- tā darbinieki, klienti, aktīvu vērtība, pozīcija tirgū. No tā, cik sakārtots ir uzņēmums, kāda ir tā pozīcija tirgū, kādi ir tā darbinieki ir atkarīga uzņēmuma vērtība. Par tā sakārtotību liecina arī uzņēmuma finanšu datu pieejamība un pārskatāmība. Uzņēmuma finanšu vadība ir viena no galvenajām uzņēmuma vadības funkcijām ar kuras palīdzību ir iespējams panākt:
Uzņēmuma vērtības palielināšanu;
Uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanu;
Uzņēmuma rentabilitātes nodrošināšanu.
No finanšu viedokļa raugoties katram uzņēmuma vadītājam un īpašniekam ir jāsaprot, ka uzņēmuma darbības mērķis ir peļņas gūšana. Īstermiņā tas nozīmē, uzņēmumam ir jāgūst peļņa no saimnieciskās darbības, bet no ilgtermiņa skatu punkta- uzņēmumam jāpalielina sava vērtība, lai to varētu maksimāli izdevīgi pārdot. Pašreizējos Latvijas apstākļos doma par uzņēmuma pārdošanu gan vairāk ir saistīta ar finanšu situācijas pasliktināšanos un maz ir piemēru, kad uzņēmumu pārdod brīdī, kad uzņēmumam iet labi. Lai gūtu peļņu vai uzņēmumu izdevīgi pārdotu, uzņēmumam ir jāattīsta un jāpaplašina peļņu nesošie darbības virzieni, jānodrošina efektīva resursu izmantošanas struktūra, jāpaaugstina rentabilitāte un jāizveido optimāla kapitāla struktūra. Visas šīs darbības kopumā ilgtermiņā palielina uzņēmuma vērtību. Grafiski tas izskatās šādi:

Uzņēmuma vadītājam ir jānosaka uzdevumi, kurus izpildot, uzņēmuma vērtība ilgtermiņā palielinās, lai veiksmīgi varētu īstenot pakāpenisku uzņēmuma vērtības palielināšanas politiku. Viena no uzņēmuma vērtības palielināšanas sastāvdaļām ir efektīva uzņēmuma resursu izmantošana.
Lai uzņēmumā varētu runāt par efektīvu uzņēmuma resursu izmantošanu, ir jāizveido un jāvada uzņēmuma līdzekļu struktūra, jāizanalizē ieguldīto līdzekļu sastāvs. Uzņēmuma vadītājam kopā ar finanšu vadītāju vai galveno grāmatvedi jāspēj identificēt nelikvīdie un iesaldētie līdzekļi, un jāpieņem lēmumi par to likvidāciju.
Pirms vadītājs sāk prognozēt uzņēmuma izaugsmi nākotnē, mums ir jāpaskatās pagātnē, jānovērtē līdz šim sasniegtie rādītāji. Uzņēmuma darbības rezultātu atspoguļojums ir peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance un naudas plūsma jeb uzņēmuma finanšu pārskats. Ar šī pārskata palīdzību tiek vadīts un kontrolēts bizness.
Bilance ir uzņēmuma līdzekļu stāvoklis uz konkrētu datumu. Bilances rādītāji atspoguļo aktīvu, saistību un kapitāla stāvokli uz kādu noteiktu laika periodu. Tas var būt gada beigas, mēneša beigas un tml. Bilanci sastāda uz kāda noteikta laika perioda beigām. Gluži pretēji ir ar peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Tas ir nepārtrauktā kustībā, jo rāda visus uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus konkrētā laika periodā, piem., pa mēnesi, pa ceturksni, gadu. Kopsakars peļņas vai zaudējumu aprēķinam ar bilanci ir tikai tad, kad saimnieciskās darbības rezultātā uzkrātā peļņa, kas akumulējas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uz konkrētu datumu tiek atspoguļota bilancē. Ir zināms, ka uzņēmuma peļņa rodas kapitāla aprites rezultātā. Kapitāla apriti var raksturot šādi:

Neto peļņa, kas ir aprēķināta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek atspoguļota bilancē pašu kapitāla sadaļā, palielinot īpašnieku investīcijas biznesā vai samazinot tās, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultāts ir zaudējumi.

Uzņēmuma aktīvi= saistības +pašu kapitāls

Pašu kapitāls= pamatkapitāls vai akciju kapitāls + re investētā peļņa - dividendes

Peļņas vai zaudējumu aprēķins un bilance, tiek apskatītas kā atsevišķas finanšu pārskata daļas, bet tām vienai bez otras nav nozīmes. Neto peļņa, ko mēs redzam peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek aprēķināta par konkrētu laika periodu- gadu, mēnesi, ceturksni. Savukārt, re investētā peļņa, kas atrodas bilancē pašu kapitāla sastāvā, tiek akumulēta no biznesa pirmsākumiem.
Praksē ir gadījies dzirdēt versiju, ka nauda, kas ir uzņēmuma kontā vai arī kasē, tiek pielīdzināta peļņai. Jāsaka, ka tas nebūt tā nav. Ja kontā ir nauda, tad tas nenozīmē, ka uzņēmums strādā ar peļņu un otrādi, ja pārskata periodā uzņēmums ir strādājis ar peļņu, tad gadās tā, ka konts ir tukšs ir uzņēmumam ir grūtības norēķināties par pašreizējajiem izdevumiem. Kur ir problēma? Ir tā, ka grāmatvedībā peļņa tiek rēķināta ieņēmumi mīnus izdevumi, mīnus maksājamie nodokļi, pēc uzkrāšanas principa. Tas nozīmē, ka ieņēmumi tiek atzīti neskatoties uz to, ka nauda nav saņemta,- rēķina izrakstīšanas brīdī. Ar izdevumiem ir tāpat. Mēs savus rēķinus vēl neesam apmaksājuši, bet esam rēķinu summas atzinuši par mūsu izdevumiem. Līdzko nauda par pārdoto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem, ienāk uzņēmuma bankas kontā, mēs varam norēķināties par savām saistībām. Kāds uzņēmējs apmaksās pašreizējos izdevumus, kāds ieguldīs pamatlīdzekļu iegādē vai norēķināsies par saņemtajiem aizņēmumiem, kāds izmaksās dividendes. Augošā biznesā ir tā, ka uzņēmums gandrīz vienmēr tērē vairāk naudas nekā tas ir nopelnījis. Šajā gadījumā, uzņēmumam ir jāizmanto aizņemtais kapitāls, lai noslēgtu ražošanas ciklu. Vadītājam jāzina, ka arī mūsu debitori nebūt nenorēķinās par mūsu pakalpojumiem tajā pašā dienā, kad mēs izrakstām rēķinu. Lai uzņēmums saražotu jaunu produkciju, periodā, kamēr nauda pār pārdoto preci vēl nav saņemta, tam ir nepieciešami papildus līdzekļi. No šejienes izriet jau iepriekš minētais, ka peļņa nav nauda, kas ir uzņēmuma rīcībā un otrādi. Kāpēc bieži uzņēmumi, kas ir strādājuši ar peļņu nokļūst uz maksātnespējas robežas? Tāpēc, ka nauda biznesā ir karalis. Nauda ir tā, kas ir saskaitāma uzņēmuma bankas kontā vai kasē. Biznesā var izvēlēties kur ieguldīt naudu. Vai tas būtu darba kapitālā un pamatlīdzekļos, vai norēķināties par saistībām un izmaksāt īpašniekiem dividendes. Bieži vien nepārdomāti rīkojoties ar uzņēmuma līdzekļiem, mēs „nokaujam vistu, kas dēj zelta olas”.
No visa iepriekš minētā, varam secināt, ka kapitāla aprites rezultātā pašu kapitāla vērtība:
Palielinās, ja uzņēmuma darbības rezultāts ir peļņa un tā netiek sadalīta un izmaksāta dividendēs;
Nemainās, ja uzņēmuma darbības rezultāts ir 0, vai arī peļņa tiek sadalīta;
Samazinās, ja uzņēmuma darbības rezultāts ir zaudējumi.
Uzņēmuma kapitāla aprite ir ciešā saistībā arī ar uzņēmuma naudas plūsmu, kas uzņēmuma vadībai ir jāņem vērā, lai uzņēmumam nerastos zaudējumi. Naudas plūsmā tie uzskatāmi atspoguļots, kur uzņēmums iegulda savā rīcībā esošos naudas līdzekļus. Naudas plūsma var būt trijos dažādos virzienos:
Saimnieciskās darbības naudas plūsma;
Investīciju darbības naudas plūsma;
Finanšu darbības naudas plūsma.
Pirmajā gadījumā- naudas plūsmai no saimnieciskās darbības, ir tieša saistība ar peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Informācija šajā naudas plūsmas sadaļā tiek ņemta no peļņas vai zaudējumu aprēķina datiem. Visiem vadības lēmumiem, kas saistās ar uzņēmuma saimnieciskās darbības naudas plūsmu, jābūt vērstiem uz peļņas maksimizāciju, bet atcerēsimies, ka uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultāts var būt gan peļņa, gan zaudējumi. Kā palielināt un izmērīt saimnieciskās darbības rentabilitāti? Uzņēmēji bieži pielieto tādu rādītāju kā ROE jeb pašu kapitāla rentabilitāte, kas parāda cik efektīvi uzņēmumā tiek izmantots pašu kapitāls. Nav viennozīmīgas atbildes cik lielam ir jābūt šim rādītājam, jo vienu uzņēmēju apmierinās 20% rentabilitāte, bet citam tā liksies nepieņemama. No īpašnieku viedokļa, šis ir pats svarīgākais uzņēmuma darbības rādītājs, jo parāda cik īpašnieks spēj nopelnīt no katra uzņēmumā ieguldītā lata. Galvenais, kas īpašniekam jāatceras, ROE jābūt augstākam ienesīguma procentam nekā alternatīvam ieguldījumu veidam. Ja uzņēmuma īpašniekam ir iespēja ieguldīt līdzekļus uzņēmumā, kurā pašu kapitāla rentabilitāte ir 5% un viņam ir alternatīva aizdot naudu uz 10%, tad nav ilgi jādomā, kuru ieguldījumu variantu izvēlēties. Vērtējot ROE rādītāju, nedrīkstam aizmirst par uzņēmējdarbības riskiem. No prakses ir zināms, ka, jo augstāks ieguldījumu ienesīgums, jo lielāks risks. Vislabākais investoram ir sabalansēt risku ar ienesīgumu.
Vērtējot pašu kapitāla atdevi jāņem vērā arī tādi faktori kā:
Ekonomiskā rentabilitāte jeb ROA (aktīvu atdeve)
Saistību jeb finanšu svira (leverage), kas rāda pašu kapitāla īpatsvaru uzņēmuma kopējos aktīvos.
Visuzskatamāk sakarību starp šiem visiem rādītājiem parāda DuPont formula, kuru var izmantot kā pilnīgu instrumentu, lai noteiktu jūsu biznesa diagnozi. Tā koncentrēti un tieši norāda, kā ienesīgums, finanšu svira un efektivitāte iespaido pašu kapitāla rentabilitāti:

Komerciālā rentabilitāte x apgrozāmo aktīvu koeficients x finanšu svira= ROE, no šejienes:
Komerciālā rentabilitāte= neto peļņa/apgrozījums
Apgrozāmo aktīvu koeficients= apgrozījums/kopējie aktīvi
Finanšu svira= kopējie aktīvi/pašu kapitāls

Tālāk tabulā apskatīsim kā darbojas finanšu svira un kādu iespaidu tas atstāj uz pašu kapitāla rentabilitāti.

No tabulas var redzēt, ka uzņēmumam A, kuram neto peļņa ir gandrīz 4 reizes mazāka nekā uzņēmumam B, pašu kapitāla rentabilitāte ROE ir 34%, kamēr uzņēmumam B- tikai 6.4%. Tas nozīmē, ka par uzņēmuma vērtību un tā darbības efektivitāti nedrīkst spriest tikai pēc ROE vai kāda cita rādītāja. Ir jāskatās darbības rādītāji kopsakarībās un jāsaprot kā viena vai cita darbība iespaidos uzņēmuma vērtību kopumā.

Turpmāk par investīciju un finanšu naudas plūsmu.

Rakstā izmantoti materiāli no Neil G.Cohen „Financial Analyses and decision making handbook”, The George Washington University School of Business