Nodokļu nomaksas termiņu pagarināšana

autors: Lilita Bērziņa | publicēts: 2009-11-30

Pašreizējos apstākļos, kad uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, nodokļu parādi bieži vien izrādās par nepārvaramu šķērsli. Uzņēmēji izvēlas samaksāt darbiniekiem algas vai piegādātājiem par saņemto preci, bet atliek nodokļu maksājumus uz nenoteiktu laiku vai arī samaksā tikai daļu no aprēķinātajiem nodokļiem. Bet tas nav risinājums. Valsts ieņēmumu dienests, ja uzņēmējs ļaunprātīgi izvēlas nemaksāt nodokļus, var pieteikt uzņēmuma maksātnespēju un tad zaudētājos būs visi- gan darbinieki, gan piegādātāji. Uzņēmējiem, gadījumos, kad tie nespēj laikus norēķināties par nodokļu parādiem vai kārtējiem nodokļiem, jāvēršas ar motivētu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šajā gadījumā tikai jāņem vērā, ka VID ir tiesības nevis pienākums atlikt nodokļu maksājumus.
Nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu nosaka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.pants. Šajā pantā ir teikts, ka nodokļu administrācijai uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

Pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem. Motivētais iesniegums jāsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās. Tātad, ja redzam, ka 15.datumā nebūsim spējīgi nomaksāt budžetā aprēķināto PVN vai kādu citu nodokli, tad jau trīs dienas iepriekš jāvēršas ar motivētu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā.

Atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto valsts vai pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20% no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātāja motivētais iesniegums jāiesniedz pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš. Ja uzņēmējs saprot, ka nespēj pildīt iepriekš noslēgto vienošanos par nodokļu nomaksas grafiku, bet ir veikta daļēja (vismaz 20%) nodokļu parāda nomaksa, tad vēlreiz jāvēršas VID ar lūgumu pārskatīt iepriekš sastādīto grafiku un pagarināt nodokļu nomaksas termiņu.

Jāpiebilst, ka, ja kārtējie nodokļu maksājumi netiek veikti likumos noteiktajos termiņos, tad VID šo atvieglojumu var arī nepiešķirt.

Ja nodokļu maksātājam nodokļu parāds ir izveidojies audita rezultātā, tad arī šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atlikt uz laiku līdz vienam gadam vai arī sadalīt termiņos audita rezultātā aprēķinātā nodokļa maksājumu, nokavējuma naudu un soda naudas maksu. Arī šajā gadījumā nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz trīs dienu laikā pirms maksājuma termiņa iestāšanās. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz vēstules iesniegšanas mēneša pirmo datumu. Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 10 000 latu, nodokļu administrācijai ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu uz šo nodokli. Kā nodrošinājums var būt nodokļu maksātājam piederoša manta vai arī kredītiestādes galvojums.

Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu samaksu, ja nodokļu parāds ir radies nepārvaramas varas rezultātā. Par nepārvaramu varu šajā gadījumā uzskata politiskā lēmuma rezultātā radušos nodokļu parādu.

Arī nokavēto nodokļu maksājumu samaksu Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, ja nodokļu maksātājs ar motivētu iesniegumu vēršas Valsts ieņēmumu dienestā. Iesniegums ir jāesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc nodokļu maksājuma termiņa iestāšanās. Šajā gadījumā VID vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda nomaksas grafiku.

Nodokļu administrācija, izskatot iesniegumu par nodokļu parāda termiņa pagarinājumu ņem vērā šādus faktorus:

Vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos kārtējo nodokļu samaksas termiņus;
Vai nodokļu maksātājam jau iepriekš ir piešķirts nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums un, ja tas ir noticis, vai nodokļu maksātājs ir ievērojis nodokļu parāda nomaksas grafikā noteiktos termiņus;
Vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņus;
Vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;
Vai VID pārbaužu rezultātā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi;

Ja nodokļu maksātājs neievēro VID lēmumā par nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu.

Kas attiecas uz nodokļiem, kuri pilnā apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos, lēmumu par nodokļu nomaksas termiņa pagarināšanu pieņem attiecīgā pašvaldība.
Visos gadījumos, kad rodas nodokļu parādi (izņemot gadījumus, kad nodokļu parāds radies nepārvaramas varas rezultātā, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa laikā) un tiek slēgta vienošanās ar VID par nodokļu parāda nomaksas termiņa atlikšanu, Valsts ieņēmumu dienests aprēķina nokavējuma naudu, kas sastāda vienu ceturtdaļu no 0.05 procentiem par katru dienu visā nokavējuma periodā. Ja pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā, t.i., 0.05 procenti par katru kavēto dienu, un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.

Jāņem vērā arī tas, ka maksājot nokavētos nodokļus, proporcionāli jāmaksā pamatparāds un nokavējuma nauda.

Rezumējot visu iepriekš minēto, varam secināt, ka nav jābaidās no tā, ka ir grūtības samaksāt kādu nodokli, bet droši jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu un jārunā par nodokļu nomaksas termiņa atlikšanu. Problēmas varam atrisināt tikai darbojoties nevis izliekoties, ka viss ir kārtībā.

atpakaļ 2 nākamā>>


Ražošanas izmaksas un to atspoguļošana finanšu grāmatvedībā
autors: Lilita Bērziņa | : 2011-03-29
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par ražošanas uzņēmumu attīstību Latvijā. Mums vajag vairāk ražojušu ekonomiku, kas dod pievienoto vērtību. Kas tad ir ražošana uzņēmumā un kā uzskaitīt ar ražošanu saistītās izmaksas? ...

Uzkrājumi un to aprēķināšanas pamatprincipi
autors: Lilita Bērziņa | : 2011-03-21
Šajā rakstā apskatīsim, kas tad ir uzkrājumi un kā tos atspoguļot grāmatvedībā? Latvijas grāmatvedības standarts Nr.8 „Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” definē uzkrājumu terminu. Uzkrājumi ir saistības, kas ...

Paziņojumu vai kopsavilkumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām sagatavošanas kārtība un termiņi
autors: Lilita Bērziņa | : 2011-03-20
Ir beidzies gads un grāmatvežiem sācies jauns darba cēliens. Viens no lielajiem iepriekšējā gada kopsavilkuma darbiem ir „Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkuma)” iesniegšana Valsts Ieņēmumu dienestā. ...

Nodokļu nomaksas termiņu pagarināšana
autors: Lilita Bērziņa | : 2009-11-30
Pašreizējos apstākļos, kad uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, nodokļu parādi bieži vien izrādās par nepārvaramu šķērsli. ...

Investīcijas kā uzņēmuma vērtības palielinātājs
autors: Lilita Bērziņa | : 2009-11-30
Kā jau noskaidrojām iepriekšējā raksta daļā, kurā apskatījām naudas plūsmu no saimnieciskās darbības un dažādu finanšu rādītāju izpratni, uzņēmuma darbības galvenais mērķis ir peļņas gūšana un uzņēmuma vērtības palielināš ...

Finanšu rādītāju un pārskatu izpratne
autors: Lilita Bērziņa | : 2009-11-30
Katra uzņēmuma darbības mērķis ir uzņēmuma vērtības palielināšana un katrs uzņēmējs, uzsākot savu biznesu cer saņemt pēc iespējas lielāku peļņu. Biznesa dzinējspēks ir konkurence un tai pieaugot, ikvienam vadītājam ir jāspēj rī ...

Grāmatvedības ārpakalpojumu tirgus
autors: Kontu Birža | : 2009-06-01
ēdējā laikā daudz runā par krīzi, kas valda Latvijas ekonomikā. Šobrīd daudzi uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, lai ekonomētu līdzekļus. Izpētot Nodarbinātības valsts aģentūras pārskatus par profesijām, kurās vērojams darba zaud ...